Angļu gramatika iesācējiem: pamati un piemēri

Jūs varat zināt vārdus, kas nosauc cilvēku, darbību un priekšmetu, tomēr nebūt pārliecināti, kā tos savienot. Angļu gramatika izskaidro šīs saiknes: kurš kaut ko dara, vai tas notiek regulāri vai tieši tagad, kuru priekšmetu domājat un vai kaut ko apgalvojat vai jautājat. Tās praktiskais mērķis ir padarīt jūsu domu skaidru.

Iesācējam grūtības bieži rada nevis viens sarežģīts noteikums, bet vairāki nelieli lēmumi vienā teikumā. Vai vajag is vai does? Vai darbības vārdam jāpievieno -s? Vai pirms lietvārda jābūt a vai the? Apgūstot sistēmu pārdomātā secībā, šīs izvēles kļūst saprotamākas.

Šis ceļvedis veido pamatus soli pa solim. Tajā aplūkota angļu gramatika, kas nepieciešama, lai pastāstītu par sevi, runātu par ikdienas notikumiem, jautātu informāciju un savienotu vienkāršas domas. Tas nav visu izņēmumu katalogs. Katrā sadaļā izskaidrots noteikts modelis un blakus doti piemēri, lai redzētu gan teikuma uzbūvi, gan konkrētās formas izvēles iemeslu.

Sāciet ar teikuma uzbūvi

Parastā apgalvojuma teikumā teikuma priekšmets parasti atrodas pirms darbības vārda. Teikuma priekšmets pasaka, par ko ir teikums, bet darbības vārds izsaka darbību vai stāvokli. Ja darbībai ir papildinātājs, tas parasti seko darbības vārdam. Teikumā Maya reads a message. (“Maija lasa ziņu”) Maya ir teikuma priekšmets, reads — darbības vārds, bet a message — papildinātājs.

Šī secība ietekmē nozīmi. Teikumā The dog follows the boy. (“Suns seko zēnam”) sekotājs ir suns; samainot abus lietvārdus vietām, mainās tas, kurš kuram seko. Latviešu valodā locījumi ļauj brīvāk mainīt vārdu secību, bet angļu valodā dabiska latviešu secība ne vienmēr ir pieļaujama. Vispirms atrodiet teikuma priekšmetu un darbības vārdu, pēc tam pievienojiet domas pabeigšanai vajadzīgo informāciju.

Ne katram teikumam vajadzīgs papildinātājs. The baby sleeps. (“Mazulis guļ”) ir pilnīgs teikums, bet teikumā The baby is tired. (“Mazulis ir noguris”) forma is savieno teikuma priekšmetu ar raksturojumu. Parastos pilnos angļu apgalvojuma teikumos teikuma priekšmets parasti ir jāizsaka: It is cold. (“Ir auksts”) ietver it, lai gan tas nenorāda uz konkrētu priekšmetu. Latviešu tulkojumā šāds vietniekvārds nav vajadzīgs. Biežs izņēmums ir pavēles: Open the window. (“Atveriet logu”) uzrunā klausītāju bez tieši izteikta you.

Vietniekvārdi un to loma teikumā

Vietniekvārdi ļauj norādīt uz cilvēkiem un lietām, katru reizi neatkārtojot nosaukumu. To forma var mainīties atkarībā no lomas teikumā. Teikuma priekšmeta forma atrodas teikuma priekšmeta vietā; papildinātāja formu lieto pēc daudziem darbības vārdiem un pēc prievārdiem. Teikumā She knows me. (“Viņa mani pazīst”) she ir teikuma priekšmets, bet me — papildinātājs. Aizstājot tos ar her un I, pareizā uzbūve netiktu saglabāta.

Pēdējā sleja izsaka piederību vai saistību ar kādu: my friend — “mans draugs”, their house — “viņu māja”. Šīs formas atrodas pirms lietvārda. Salīdziniet This is my bag. (“Šī ir mana soma”) un This bag is mine. (“Šī soma ir mana”): mine lieto patstāvīgi. Lietojiet my bag, nevis the my bag. Pie personvārda piederību var norādīt ar 's: Maya's bag — “Maijas soma”.

You var apzīmēt vienu vai vairākus uzrunātus cilvēkus; parastā darbības vārda forma nemainās. They var norādīt uz vairākiem cilvēkiem vai lietām, un to lieto arī vienai personai, piemēram, ja tās dzimums nav zināms. Arī tad lieto tādas formas kā they are un they have. Apgūstiet vietniekvārdus pilnos teikumos, nevis tikai kā atsevišķu tulkojumu sarakstu.

Darbības vārds be: am, is un are

Darbības vārds be (“būt”) savieno teikuma priekšmetu ar ziņām par identitāti, stāvokli vai atrašanās vietu. Tagadnē lietojiet am ar I, is ar he, she, it un lietvārdiem vienskaitlī teikuma priekšmeta lomā, bet are — ar you, we, they un lietvārdiem daudzskaitlī. Izvēle ir atkarīga no teikuma priekšmeta, nevis tuvākā vārda.

Teikumā My sister is a doctor. (“Mana māsa ir ārste”) is saista cilvēku ar profesiju. Teikumā We are tired. (“Mēs esam noguruši”) tas saista cilvēkus ar stāvokli, bet The keys are on the table. (“Atslēgas ir uz galda”) norāda atrašanās vietu. Šajos parastajos angļu teikumos be ir vajadzīgs, līdzīgi kā “būt” latviešu piemēros. Vecumu angliski izsaka ar šo pašu modeli: I am twenty. (“Man ir divdesmit gadu”). Ievērojiet, ka angļu teikuma priekšmets atbilst “es”, nevis latviešu “man”.

Noliegumam aiz darbības vārda lieciet not: She is not ready. (“Viņa nav gatava”). Jautājumā darbības vārdu novietojiet pirms teikuma priekšmeta: Is she ready? (“Vai viņa ir gatava?”). Šim modelim nepievienojiet do. Saīsinātās formas, piemēram, I'm, isn't un aren't, ir biežas sarunās un neformālos rakstos.

Be nav universāls vārds, ko ievieto pirms katras darbības. Teikumam I work. (“Es strādāju”) nav vajadzīgs am. I am working. (“Es pašlaik strādāju”) ir cita, pareiza konstrukcija, kas izskaidrota tālāk. I am work. nepareizi apvieno abus modeļus.

Lietvārdi: skaits un skaitāmība

Skaitāms lietvārds var nosaukt atsevišķu vienību, ko skaitām: viena biļete, divas biļetes. Parastā daudzskaitļa galotne ir -s, taču rakstības modeļi atšķiras: box–boxes — “kaste–kastes”, city–cities — “pilsēta–pilsētas”, boy–boys — “zēns–zēni”. Ir arī neregulāras daudzskaitļa formas, piemēram, child–children — “bērns–bērni”. Nepievienojiet apostrofu tikai tāpēc, lai izveidotu daudzskaitli.

Neskaitāmos lietvārdus to parastajās nozīmēs lieto citādi. Water (“ūdens”), information (“informācija”) un furniture (“mēbeles”) šajās nozīmēs parasti tieši neskaita. Sakiet some information (“nedaudz informācijas”), nevis an information. Lai skaitītu daudzumu vai vienības, pievienojiet piemērotu skaitāmu lietvārdu: two glasses of water (“divas glāzes ūdens”) vai three pieces of furniture (“trīs mēbeles”).

Skaitāmība ir saistīta ar vārda lietojumu un nozīmi, nevis tikai ar to, vai priekšmetu īstenībā varētu saskaitīt. Lietvārdam var būt abi lietojumi: chicken var nozīmēt vistas gaļu, bet a chicken — vienu vistu. Mācību vārdnīca palīdz pārbaudīt paredzēto nozīmi. Nepieņemiet, ka angļu modelis sakrīt ar latviešu: latviski varam skaitīt mēbeles, bet parastais angļu atbilstošais lietvārds ir neskaitāms.

Some apgalvojumos bieži ievada nenoteiktu daudzumu: We have some rice. (“Mums ir nedaudz rīsu”). Any bieži lieto noliegumos un neitrālos jautājumos: We don't have any rice. (“Mums nav rīsu”). Tie ir izplatīti modeļi, nevis absolūti noteikumi: kaut ko piedāvājot, bieži lieto some, piemēram, Would you like some tea? (“Vai vēlaties tēju?”). Jautājot par daudzumu, lietojiet How many tickets? (“Cik biļešu?”) ar skaitāmu lietvārdu daudzskaitlī un How much water? (“Cik daudz ūdens?”) ar neskaitāmu lietvārdu.

Artikuli: a, an, the vai bez artikula

Artikuli palīdz klausītājam saprast, kuru lietvārda nosaukto personu vai lietu domājat. Latviešu valodā šādas artikulu sistēmas nav, tāpēc tos ne vienmēr var izvēlēties pēc tieša tulkojuma. Lietojiet a/an ar skaitāmu lietvārdu vienskaitlī, kad iepazīstināt ar vienu kādas grupas pārstāvi, klausītājam to vēl nenosakot. Lietojiet the, kad klausītājs var identificēt domāto personu vai lietu. Piemērā I bought a lamp. The lamp is blue. (“Es nopirku lampu. Lampa ir zila”) otrais teikums attiecas uz jau minēto lampu.

Tas nav tikai pirmās un otrās pieminēšanas noteikums. Varat jautāt Could you close the door? (“Vai jūs varētu aizvērt durvis?”), iepriekš durvis neminot, ja ir skaidrs, kuras domātas. Izvēlieties a vai an pēc nākamās skaņas, nevis rakstītā burta: a university (“universitāte”) sākas ar /j/, bet an hour (“viena stunda”) — ar patskaņa skaņu.

Vispārīgos apgalvojumos daudzskaitļa un neskaitāmus lietvārdus bieži lieto bez artikula: Dogs need exercise. (“Suņiem vajadzīgas fiziskas aktivitātes”). Skaitāmam lietvārdam vienskaitlī parasti vajag noteicēju: a book (“kāda grāmata”), the book (“konkrētā grāmata”) vai my book (“mana grāmata”). Noteicējs šeit ir vārds, kas palīdz precizēt lietvārda nozīmi. Plašāk lasiet Cambridge skaidrojumā par artikuliem.

Īpašības vārdi un apstākļa vārdi

Īpašības vārds raksturo cilvēku vai lietu. Tas bieži atrodas pirms lietvārda, piemēram, a quiet room (“klusa istaba”), vai pēc be, piemēram, The room is quiet. (“Istaba ir klusa”). Atšķirībā no latviešu valodas angļu īpašības vārdi parasti nemainās pēc lietvārda skaita vai gramatiskās dzimtes. Tā pati forma quiet ir savienojumā two quiet rooms (“divas klusas istabas”). Daudzskaitļa galotni pievienojiet lietvārdam, nevis īpašības vārdam.

Apstākļa vārds var raksturot, kā notiek darbība. Salīdziniet She is careful. (“Viņa ir uzmanīga”), kas raksturo cilvēku, un She drives carefully. (“Viņa brauc uzmanīgi”), kas raksturo braukšanu. Daudzi veida apstākļa vārdi beidzas ar -ly, bet galotne nav universāls pārbaudes kritērijs. Fast var būt gan īpašības vārds (“ātrs”), gan apstākļa vārds (“ātri”), savukārt friendly (“draudzīgs”) ir īpašības vārds. Parastais apstākļa vārds, kas atbilst good (“labs”), ir well (“labi”).

Salīdzinot divas lietas, daudziem īsiem īpašības vārdiem pievieno -er: This bag is cheaper than that one. (“Šī soma ir lētāka par to”). Ar daudziem garākiem īpašības vārdiem lieto more: This chair is more comfortable. (“Šis krēsls ir ērtāks”). Vispārākā pakāpe norāda pazīmes augstāko pakāpi kādā grupā: the cheapest bag (“vislētākā soma”), the most comfortable chair (“visērtākais krēsls”). Dažas formas ir neregulāras, piemēram, good–better–best (“labs–labāks–vislabākais”). Ja noder, apgūstiet jauno īpašības vārdu kopā ar salīdzināmajām pakāpēm un neapvienojiet abus pārākās pakāpes modeļus tādās formās kā more cheaper.

Have un there is: divi atšķirīgi modeļi

Lietojiet have, lai izteiktu piederību un daudzas personiskās attiecības vai pazīmes. Vienkāršajā tagadnē lietojiet has ar he, she, it un lietvārdiem vienskaitlī teikuma priekšmeta lomā: Maya has a bicycle. (“Maijai ir velosipēds”). Latviešu “Maijai ir” angliski atbilst konstrukcija ar īpašnieku teikuma priekšmeta lomā. Šā modeļa jautājumos un noliegumos izmanto do/does: Does Maya have a bicycle? (“Vai Maijai ir velosipēds?”). Pēc does patstāvīgais darbības vārds ir have, nevis has. Tā ir pamatforma: vārdnīcas forma bez to, piemēram, have, work vai go.

Sastapsiet arī have got, īpaši piederības izteikšanai britu sarunvalodā. Tai ir savs jautājuma modelis: Have you got a bicycle? (“Vai jums ir velosipēds?”). Abas konstrukcijas ir noderīgas, bet nesajauciet tās formā Do you have got ...? Mācoties sākumā konsekventi lietojiet vienu modeli.

There is un there are ievada ziņu par kaut kā esamību vai atrašanos kādā vietā. Ar There is a shop near my house. (“Pie manas mājas ir veikals”) iepazīstina ar veikalu, bet daudzskaitlī lieto There are two shops. (“Ir divi veikali”). Salīdziniet The shop is near my house. (“Veikals atrodas pie manas mājas”): tagad veikals jau ir identificēts, un jūs aprakstāt tā atrašanās vietu. Šādos ievadteikumos there pats par sevi nenozīmē tālu vietu jeb “tur”.

Present Simple: ieradumi un fakti

Vienkāršo tagadni lietojiet ieradumiem, vispārīgiem faktiem un situācijām, kuras pasniedzat kā pašlaik kopumā spēkā esošas. I walk to work. (“Es eju uz darbu kājām”) apraksta ierastu darbību, ne vienmēr to, kas notiek runāšanas brīdī. She lives near the station. (“Viņa dzīvo pie stacijas”) apraksta pašreizējo situāciju, nevis apgalvo, ka viņa tur dzīvos mūžīgi.

Vairumam darbības vārdu ar I, you, we, they lietojiet pamatformu. Ar he, she, it vai lietvārdu vienskaitlī teikuma priekšmeta lomā pievienojiet -s vai atbilstošo rakstības variantu: works, watches, studies. Jautājumos un noliegumos does jau norāda šo formu, tāpēc patstāvīgais darbības vārds atgriežas pamatformā: Does she work here? (“Vai viņa šeit strādā?”), She doesn't work here. (“Viņa šeit nestrādā”).

Ar I, you, we, they un daudzskaitļa lietvārdiem teikuma priekšmeta lomā šajos jautājumos lieto do, bet noliegumos — do not, ko parasti saīsina par don't: Do they work here? (“Vai viņi šeit strādā?”), They don't work here. (“Viņi šeit nestrādā”). Patstāvīgais darbības vārds paliek pamatformā. Atcerieties, ka be seko savam iepriekš izskaidrotajam modelim.

Biežuma vārdi, piemēram, often (“bieži”) un usually (“parasti”), parasti atrodas pirms patstāvīgā darbības vārda, bet pēc be: I usually cook. (“Es parasti gatavoju ēst”), I am usually busy. (“Es parasti esmu aizņemts”). Vienkāršā tagadne var aprakstīt arī grafikus. Pirms retākiem lietojumiem apgūstiet galvenās nozīmes; papildu praksi piedāvā British Council ceļvedis par vienkāršo tagadni.

Present Continuous: notiekoša darbība

Ilgstošo tagadni veido ar am/is/are un formu ar -ing. Svarīgas ir abas daļas: I am reading. (“Es pašlaik lasu”), nevis I reading. Konstrukcija pasniedz darbību kā notiekošu laikā, par kuru runājat. Tas var būt tieši šis brīdis vai pagaidu laikposms ap tagadni. Latviešu valodā ieradumu un pašreizēju darbību bieži izsaka ar vienu un to pašu tagadnes formu, tāpēc angļu atšķirība jāizvēlas pēc nozīmes.

Salīdziniet She works in a hotel. (“Viņa strādā viesnīcā”) un She is working in a hotel this month. (“Šomēnes viņa strādā viesnīcā”). Pirmais teikums pasniedz viņas darbu kā vispārīgu pašreizēju situāciju. Otrais uzsver pagaidu apstākļus; viņai nav obligāti jāstrādā tieši tajā sekundē, kad to sakāt. Atšķirību nosaka vēlamā nozīme, nevis vienkārši laika apstākļa klātbūtne.

Daudzi darbības vārdi, kas apraksta stāvokļus, tostarp know (“zināt, pazīt”) un need (“vajadzēt”) to parastajās stāvokļa nozīmēs, parasti lietojami vienkāršajās formās. Sakiet I know the answer. (“Es zinu atbildi”), arī runājot par tagadni. Daži darbības vārdi vienkāršajā un ilgstošajā lietojumā maina nozīmi, tāpēc šo sākuma noteikumu nepārvērtiet apgalvojumā, ka konkrētam vārdam nekad nevar būt forma ar -ing.

Past Simple: pabeigts pagātnes laiks

Vienkāršā pagātne novieto notikumu vai situāciju noslēgtā pagātnes laikposmā. Šis laiks var būt nosaukts, piemēram, We visited our friends yesterday. (“Vakar mēs apciemojām draugus”), vai izsecināms no sarunas. Lai lietotu šo laiku, teikumā nav obligāti jābūt vārdam yesterday. Svarīgs ir pagātnes ietvars, nevis noteikta atslēgvārda klātbūtne.

Regulārie darbības vārdi pagātni parasti veido ar -ed, vajadzības gadījumā pielāgojot rakstību. Neregulārajiem darbības vārdiem ir iegaumējamas formas: go–went (“iet–gāja”), see–saw (“redzēt–redzēja”). Parastos jautājumos un noliegumos ar šiem darbības vārdiem lietojiet did vai didn't un pamatformu: Did you go? (“Vai jūs gājāt?”), I didn't go. (“Es negāju”). Pagātni jau izsaka did, tāpēc didn't went ir nepareizi.

Be pagātnē ir cits modelis: I/he/she/it was un you/we/they were. Lietojiet Was she at home? (“Vai viņa bija mājās?”) un She wasn't at home. (“Viņa nebija mājās”) bez did. Vingrinoties saglabājiet skaidru atšķirību starp be un parastajiem patstāvīgajiem darbības vārdiem.

Nākotne: will, going to un plāni

Angļu valodā par nākotni var runāt vairākos veidos. Will kopā ar pamatformu var izteikt prognozi, solījumu vai lēmumu, kas pieņemts runāšanas brīdī. Ja pamanāt, ka kādam grūti nest somu, I'll help you. (“Es jums palīdzēšu”) var izteikt tūlītēju lēmumu. Nolieguma forma won't nozīmē will not.

Be going to kopā ar pamatformu bieži izsaka jau esošu nodomu vai prognozi, kas balstīta pašreizējās pazīmēs. I'm going to study tonight. (“Es šovakar plānoju mācīties”) iepazīstina ar jau esošu plānu. Šajā konstrukcijā saglabājiet am/is/are; I going to study ir nepilnīgi.

Ilgstošā tagadne var aprakstīt sarunātu nākotnes notikumu: We're meeting our teacher tomorrow. (“Rīt mēs tiekamies ar savu skolotāju”). Šie varianti var pārklāties, un konteksts ietekmē, kurš skan dabiski. Neuzskatiet will par obligātu katras latviešu nākotnes formas tulkojumu. Vispirms izlemiet, vai paziņojat lēmumu, aprakstāt nodomu vai runājat par vienošanos.

Present Perfect: saikne ar tagadni

Laiku present perfect veido ar have/has un pagātnes divdabi, ko bieži sauc par darbības vārda trešo formu. Regulāriem darbības vārdiem tā rakstība sakrīt ar pagātnes formu ar -ed; neregulārās formas var atšķirties, kā write–wrote–written. Šis laiks saista pagātnes situāciju ar tagadni, nevis tikai novieto to noslēgtā pagātnes ietvarā. To mēdz saukt par salikto tagadni, taču angļu un latviešu saliktās tagadnes lietojumi ne vienmēr sakrīt.

Piemēram, I have lost my key. (“Es esmu pazaudējis atslēgu”) var paskaidrot, kāpēc tagad nevarat atvērt durvis. I lost my key yesterday. (“Vakar es pazaudēju atslēgu”) novieto zaudējumu konkrētā noslēgtā laikā. Present perfect parasti nesavieno ar noslēgtu laiku apzīmējošu izteicienu, piemēram, yesterday. Tas apraksta arī pieredzi līdz šim brīdim un dažas joprojām pastāvošas situācijas: I have lived here for two years. (“Es šeit dzīvoju jau divus gadus”). Cilvēks tur joprojām dzīvo, tāpēc dabisks latviešu tulkojums šeit ir vienkāršajā tagadnē. Šis pārskats ir sākumpunkts; citus lietojumus skatiet British Council skaidrojumā par present perfect.

Lasi arī: Angļu valodas laiki: kā tos apgūt un neapjukt (skaidrojums iesācējiem)

Jautājumi un noliegums

Ne visus angļu jautājumus veido, pievienojot vienu un to pašu palīgvārdu. Vispirms aplūkojiet darbības vārda konstrukciju. Ja tajā ir be, novietojiet to pirms teikuma priekšmeta. Ar parastu patstāvīgo darbības vārdu vienkāršajā tagadnē vai pagātnē vairumam jautājumu vajag do/does/did. Modālo darbības vārdu, piemēram, can, novietojiet pirms teikuma priekšmeta. Tabulā parādīts arī palīgdarbības vārds have laikā present perfect.

Saliktā formā jautājuma veidošanai izmantojiet pirmo palīgdarbības vārdu, bet noliegumā aiz tā lieciet not: Is she working? (“Vai viņa pašlaik strādā?”), She isn't working. (“Viņa pašlaik nestrādā”). Palīgdarbības vārds have teikumā Has she finished? (“Vai viņa ir pabeigusi?”) darbojas citādi nekā piederības izteikums Does she have a bicycle? (“Vai viņai ir velosipēds?”). Jautājuma vārdi parasti atrodas pirms pārējā jautājuma modeļa: Where does she work? (“Kur viņa strādā?”). Nepievienojiet vēl vienu do, ja piemērots palīgdarbības vārds jau ir klāt.

Biežs izņēmums ir jautājumi par pašu teikuma priekšmetu. Neitrālā jautājumā Who works here? (“Kurš šeit strādā?”) who ieņem teikuma priekšmeta vietu, tāpēc nav does. Salīdziniet Who does she help? (“Kam viņa palīdz?”): šeit she joprojām ir teikuma priekšmets, un jūs jautājat par papildinātāju. Šī atšķirība plašāk izskaidrota Cambridge ceļvedī par jautājumiem ar jautājuma vārdiem.

Can, should un must

Modālie darbības vārdi citam darbības vārdam pievieno tādas nozīmes kā spēja, atļauja, padoms vai nepieciešamība. Iesācējam noderīgs sākums ir can, should un must. Pēc tiem lieto pamatformu bez to, un tie nesaņem trešās personas -s: She can swim. (“Viņa prot peldēt”), nevis She cans to swim.

Can var aprakstīt spēju vai jautāt atļauju: Can I sit here? (“Vai es drīkstu šeit apsēsties?”). Should bieži ievada padomu: You should rest. (“Jums vajadzētu atpūsties”). Must var izteikt stingru prasību: You must show your ticket. (“Jums jāuzrāda biļete”). Tās ir noderīgas pamatnozīmes, nevis visi iespējamie lietojumi.

Esiet uzmanīgi ar noliegumu. You mustn't enter. (“Jūs nedrīkstat ieiet”) nozīmē, ka ieeja ir aizliegta. You don't have to enter. (“Jums nav jāiet iekšā”) nozīmē, ka ieiet nav nepieciešams, nevis aizliegts. Šīs nozīmes nav savstarpēji aizstājamas. Have to arī izsaka nepieciešamību, bet gramatiski izmanto tādas formas kā Does she have to ...? (“Vai viņai ir jā...?”). Plašāk lasiet Cambridge skaidrojumā par must.

Prievārdi: laiks, vieta un kustība

Prievārdi saista lietvārdu vai vietniekvārdu ar pārējo teikumu. Tie var norādīt vietu, laiku vai virzienu. To nozīmes reti visos kontekstos sakrīt ar vienu citas valodas vārdu, tāpēc noderīgāk ir apgūt prievārdu kopā ar apkārtējo vārdu savienojumu, nevis gaidīt, ka viens tulkojums derēs visur.

Runājot par vietu, in bieži rāda atrašanos kādas teritorijas vai telpas iekšpusē, on — uz virsmas, bet at — kādā punktā vai ar darbību saistītā vietā. Salīdziniet in the box (“kastē”), on the desk (“uz rakstāmgalda”) un at the bus stop (“autobusa pieturā”). Tie ir sākuma modeļi, nevis pilnas definīcijas. Jāapgūst arī nostiprināti izteicieni, piemēram, on the bus (“autobusā”).

Laika izteikšanai lietojiet at ar pulksteņa laiku, on ar dienām un datumiem un in ar mēnešiem, gadiem un gadalaikiem. Tā iegūst at seven (“pulksten septiņos”), on Monday (“pirmdien”) un in September (“septembrī”). Izteicieniem next Monday (“nākampirmdien”) un last year (“pagājušajā gadā”) šie prievārdi parasti nav vajadzīgi. Kustībai uz galamērķi bieži lieto to, piemēram, go to school (“iet uz skolu”), bet ierastais izteiciens ir go home (“iet mājās”) bez to. Sastopot šādus savienojumus, ievērojiet un pierakstiet tos pilnībā.

Domu saistīšana: and, but, because

Kad protat veidot vienkāršu teikumu, savienojiet to ar otru domu. And (“un”) pievieno informāciju, but (“bet”) ievada pretstatu, bet because (“jo”) sniedz iemeslu. Saiknei jāatspoguļo iecerētā doma, nevis tikai jāpagarina teikums.

Teikumā I want to practise, but I am tired. (“Es gribu vingrināties, bet esmu noguris”) otrā daļa pretstatīta pirmajai. Teikumā I am studying because I have a test tomorrow. (“Es mācos, jo rīt man ir pārbaudes darbs”) tā izskaidro iemeslu. Katrai daļai joprojām vajadzīga pareiza iekšējā uzbūve. Garāks teikums neatceļ vajadzību pēc teikuma priekšmeta, piemērotas darbības vārda formas vai artikula.

Veidojiet šīs saiknes pakāpeniski. Divas skaidri saistītas domas ir noderīgs sākums pirms garākiem teikumiem ar vairākiem palīgteikumiem. Pārbaudot rakstīto, jautājiet gan to, vai katra daļa ir gramatiski pareiza, gan to, vai saistītājvārds izsaka iecerētās attiecības.

Lasi arī: Kas ir angļu valodas chunks? 50 noderīgi vārdu savienojumi ar nozīmes skaidrojumiem

Kā mācīties gramatiku ar izpratni

Izvēlieties vienu praktisku uzdevumu un tam vajadzīgo gramatiku. Lai iepazīstinātu ar sevi, vingrinieties ar vietniekvārdiem, be un vienkāršiem lietvārdu savienojumiem. Lai aprakstītu dienu, apgūstiet vienkāršo tagadni. Lai pastāstītu par nesenu ceļojumu, sāciet ar vienkāršo pagātni. Tas piešķir katrai jaunajai formai mērķi un palīdz pamanīt trūkstošo informāciju, ja teikums šķiet nepilnīgs.

Pēc noteikuma izlasīšanas uzrakstiet dažus sev patiesus vai noderīgus teikumus. Mainiet teikuma priekšmetu, izveidojiet noliegumu un uzdodiet jautājumu, pārbaudot, kuriem vārdiem jāmainās. Tad izskaidrojiet nozīmes atšķirību starp divām formām, piemēram, ieradumu un pašlaik notiekošu darbību. Ja atšķirību nevarat izskaidrot, atgriezieties pie situācijas, nevis tikai galotnes.

Pārskatiet kļūdas pēc to veida. Izlaistam teikuma priekšmetam, nepareizai darbības vārda formai un trūkstošam artikulam vajadzīgi atšķirīgi skaidrojumi. Izlabojot tikai redzamo vārdu un nesaprotot tā lomu, vēlāk ir grūti izveidot citu teikumu. Atkārtojiet to pašu modeli ar jaunu vārdu krājumu un meklējiet to īsos tekstos un ierakstos.

Vārdu krājums un gramatika papildina viens otru. Ar LuvStudy vārdu krājuma vingrinājumiem varat nostiprināt vārdu nozīmes un rakstību, klausīties izrunu un pēc tam lietot pazīstamos vārdus savos teikumos. Vārdu krājuma rīks automātiski nevērtē brīvi uzrakstītu teikumu gramatiku; pārbaudiet tos uzticamā gramatikas uzziņu avotā vai pie cilvēka, kas spēj sniegt precīzu atgriezenisko saiti.

Pārbaudiet pamatnoteikumus

Šie uzdevumi atkārto rakstā jau izskaidrotos noteikumus. Izvēlieties atbildi, kas atbilst gan formai, gan nozīmei. Skaidrojumi palīdz noteikt, kas vēl jāatkārto, lai vingrinājums nebūtu tikai punktu skaitīšana.

1. Izvēlieties darbības vārdu: My sister ___ at home. (am / is / are)
2. Izvēlieties artikulu vienai nekonkretizētai stundai kā laika daudzumam: We need ___ hour. (a / an)
3. Izlabojiet jautājumu: Does he works here?
4. Aprakstiet darbību, kas notiek tagad: Please wait. I ___ a message. (write / am writing)
5. Izlabojiet noliegumu: We didn't went out yesterday.
6. Izsakiet, ka kaut kas nav nepieciešams, nevis ir aizliegts: You ___ bring food; we have enough. (mustn't / don't have to)
7. Pajautājiet, kura persona šeit strādā: Who ___ here? (work / works)
8. Izvēlieties vietniekvārdu: Please send the address to ___. (I / me)

Lasi arī: Angļu lasīšanas noteikumi: skaņas un piemēri

Ko mācīties tālāk

Noderīgs pamats ir spēja izveidot skaidru teikumu, pārveidot to par jautājumu vai noliegumu un izskaidrot galveno formu izvēli. Nav uzreiz jāatceras katrs termins. Taču jāprot, piemēram, atšķirt raksturojumu ar be no darbības ar parastu darbības vārdu un ieradumu no pašlaik notiekošas darbības.

Pēc tam padziļiniet zināšanas vienā jomā pēc otras: padziļināti iepazīstiet laikus, pētiet artikulu izvēli dažādos kontekstos, apgūstiet biežas darbības vārdu konstrukcijas un vingrinieties garākā saistītā runā. Gramatika kļūst izmantojama, atkārtoti sastopot jēgpilnus teikumus. Saglabājiet šo ceļvedi kā uzziņu un atgriezieties pie sadaļas, kas atbild uz jūsu nākamo jautājumu.